Par mums

Smeceres krogs atrodas netālu no Madonas, Smeceres sila ielejā, Latvijas austrumos. 17.gadsimtā celtajā kroga ēkā, vietā, kur pagājušajā gadsimtā režisors Voldemārs Pūce filmēja "Mērnieku laikus” pēc tāda paša nosaukuma Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna, tagad atrodas viesu nams. Trīszvaigžņu viesnīcā viesiem tiek piedāvāti numuri ar gaisa kondicionētāju un rakstāmgaldu, kā arī ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Smeceres krogs piedāvā telpas pasākumu organizēšanai, kas piemērotas jebkuram svarīgam dzīves notikumam, pirti un baseinu, dīķi makšķerētājiem, kā arī restorānu un bāru, kurā  tiek piedāvāti latviešu un starptautiskās virtuves ēdieni no piektdienas līdz svētdienai. 

Smeceres kroga vēsture

Mainoties dzīves apstākļiem pagastos, mainījās ari darbošanās un notikumi krogos. Raksturīgas ziņas par Smeceres krogu (Lazdonas pag. Madonas apr.) snieguši lazdenietis A. Prods un Madonas novadpētniecības muzejs.

Smecerīša krogs iezimēts 17. gadsimta kartē ceļa posmā starp Bērzauni un Cesvaini, kur 21. verstī no Rīgas ceļs šķērso Austronas upi. Smeceres krogs piederējis Lazdonas muižai, un tas vairākkārt pārbūvēts. Krogs bijis mūra (vismaz vēlākā laikā) ar divam stadulām - zemnieku un kungu pajūgiem, un tajās varēja iebraukt tieši no ceļa pa slīpās sienās iebūvētiem vārtiem. Kroga pamatuzdevums bij dot atpūtas un nakšņošanas vietu ceļiniekiem. Zemnieku stadulā savus pajūgus novietoja nakšņojošie Rīgas braucēji, sīktirgotāji u. c. celinieki. Kroga rietumu galā apstājās zemnieki, un tur atradās t. s. lielā kroga istaba, kurā nakšņoja vienkāršie ceļotāji. Deramdienās saimnieki te līga sapulcējušos kalpus nākamajam darba gadam. Kroga austrumu pusē bij t. s. vācu gals ar vairākām istabiņām, bij pat īpaša biljarda istaba. 1905. gada revolūcijas laikā Smeceres krogā risinājušies dažādi notikumi. 1. decembra vakarā te sapulcējušies apkārtējie zemnieki-grostonieši, kalsnavieši, berzaunieši un marcenieši, lai apspriestos par uzbrukumu krievu kazaku vienībai, kas pēc Veckalsnavas atstāšanas pašlaik nakšņoja Madonā. (Kazaki tomēr paši Madonu ātri atstājuši.)

Savukārt 1906. gada 20. augusta vakarā Smeceres krogā iebrukuši ap 10 apbruņotu vīru. Uzbrucēji uzsaukuši: "Rokas augša!" un atprasījuši naudu no krodzinieka un žūpotājiem. Pēc tam tie piespieduši dzērājus saplēst visas dzērienu pudeles un sapipkojuši žūpotājus, padzīdami tos uz mājām, bet pēc tam paši pazuduši mežā.

Ap 1908. gadu par kroga saimnieku un krodzinieku muiža iecelusi O. Grebsteli. Tas bijis apkārtne iecienits un ari visai radikali noskaņots, ta ka Smeceres krogā varējuši droši pulcēties arī brīvdomājošie zemnieki. Šai laikā Cesvaines muižas īpašniekam fon Volfam piederēja lielas meža platības (Smeceres silu ieskaitot), kuras apsargāja vairāki mežsargi. Viens no viņiem, kas darbojās Madonas apgaitā, bij Račevskis, tautā saukts Račevs. Šis vīrs bij ļoti cītīgs barona kalps. Cita starpā viņš uzmanīja, lai muižas mežā nabadzīgo zemnieku sievas neganītu govi vai neplūktu zāli, bet par pieķertajām ziņoja baronam. Vainīgās tika izsauktas uz muižu, kur tās sodīja ar 10 - 20 rīkstēm. Pēra arī vīrus, ja tie bij iedrošinājušies muižas mežā nocirst izkaptij vai grābleklim kātu. Cīņai ar baronu un viņa pakalpiņu vardarbībām vairāki progresīvi domājošie zemnieki un strādnieki bij slepus nodibinājuši pulciņu “Veco padome”. Tajā ietilpa Trules māju saimnieks, saukts Trules tēvs, Ziķu māju saimnieks Ziķis, kalējs Petrovs, Laukstrādnieks Sukomkins, Kušķu tēvs u.c. Šis pulciņš savās apspriedes noturēja Smeceres krogā. Tur kādā apspriedē nolēma, ka nejaukais Račevs jālikvidē. Tam nolūkam apkārnē slepus savāca ap 50 rubļu. Bet soda izpildītāju uz vietas neizdevās sameklēt. Tad Sukomkins aizbrauca uz Stukmaņiem, kur kāds plostnieks apņēmās to izdarīt. Padome bij  izlēmusi, ka tam jānotiek Miķeļa dienā mežā, netālu no mežsarga mājas, kad Račevs atgriežas no Biržiem, kurp tas devās ik dienas, lai pārdotu pienu. Tā arī notika, ka šajā dienā Račevskis tika atrasts mežā nošauts, bet Miķeļa dienas vakarā Smeceres krogā “Veco padome” nodzēra kāda nokauta “auna” bēres. Pēcāk, šo gadījumu pieminot, pagastā skaitīta rīme: “Druķis stūma, Trule vilka, Smecerīte gavilēja.”

Mežsarga Račevska palīgs bijis kāds vecs būdelnieks - Pelēcis, kuram barons atļāvis ganīt govi un zirgu mežā, bet par to tad tam arī bij jāuzmana slepenie gani mežā. Arī šo ziņotāju “Veco padome” nolēmusi pārmācīt, un to uzņēmies izdarīt Sukomkins. Kādu vakaru tas pārmainījis izskatu, izsekojis Pelēča gaitas un pievienojies tam, teikdams, ka palīdzēšot ķert mežā zagļus. Kad Pelēcis viņam uzgriezis muguru, Sukomkins saķēris tā rokas, uzrāvis gaisā un sasējis ar jau sagatavotu saiti. Tad uzrāvis Pelēcim kreklu pāri galvai un arī to sasējis. Sacīdams “Staigā laimīgs, tava būda nav tālu”, Sukomkins tā atstājis Pelēci mežā vienu, kur tas klīdis visu nakti. Otrā rītā kāds to atsvabinājis, bet nakts pastaigas rezultātā Pelēcis saslimis ar karstumguļu un pēc trim nedēļām miris.

Smeceres krogs arī pirms pirmā pasaules kara bijis apkārtnes latviešu pulcēšanās vieta. 1915. gadā, krogam nonākot piefrontes joslā, tur uz pagaidu dzīvi bij apmetušās dažādas bēgļu ģimenes no Kurzemes, Latvijas brīvvalsts laikā, divdesmitajos gados. Smeceres krogu nopirka agrākais nomnieks O. Grebstelis un ierīkoja tur t.s. tējnīcu, kurā bij dabūjams arī alus un vārīti vēži. Krogā pulcējās apkārtējie, dzēra alu un spēlēja “stukulku” - gan ne uz naudu, bet “špickām” (sērkociņiem), un dziedāja: “Ārā sniegs un putenis, jauki dzīvo Grebstelis” Sevišķi daudz tējas ticis vārīts trīsdesmito gadu ziemās un pavsara mēnešos, kad netālu uz sliedēm piestāja slēpotāju vilciens no Rīgas un arī rīdzinieki Smeceres krogā baudīja svētdiens atpūtas maltīti.

Otrā pasaules kara gados nodega visas kroga saimniecības ēkas un tika sabojāts kroga jumts, ko gan salaboja, bet ēku pēc tam vairs neizmantoja, kaut arī tā skaitījās vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 1960. gadā Smeceres krogā uzņēma filmas “Mērnieku laiki” dažas ainas (kur čangalieši sagaida mērniekus). Smeceres krogs 1984. gadā pārgāja vietējā kolchoza īpašumā, bet netika izmantots. 1987. gada pavasarī iebruka kungu sadulas jumts un vasarā bij nojaukts arī kroga jumts. Sākušās pārrunas par kroga telpu izbūvi kolchoznieku vajadzībām.